Ādolfs Hitlers un piepūšamās sievietes
Publicēts 1. februārī, 2011.
Lai gan mākslīgās sievietes nav tik senas kā, piemēram, mākslīgie locekļi, par šādu izgudrojumu tiek runāts jau sen – vismaz kopš septiņpadsmitā gadu simteņa.

Tiesa, pastāv liecības arī no antīkajiem laikiem, kur kā mehāniskas prostitūtas tika gatavotas Afrodītes statujas (tās dēvēja par Afrodite tehnē vai Afrodite pornē), tomēr šie agregāti nebija pārvietojami.

Pirmās pārvietojamās mākslīgās sievietes bija paredzētas ceļojumiem, tāpēc arī tās sauca atbilstošos vārdos - dame de voyage (franciski) vai dama de viaje (spāniski). Tās bija šūtas no vecām drēbēm un lupatām, un tās izmantoja spāņu un franču jūrnieki, kuri ilgu laiku atradās izolācijā garajos ceļojumos.

Savukārt XVIII gadsimta franču zinātnieks Žaks de Vokansons tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kurš izgudroja robotus. Viņš gan neradīja seksa rotaļlietas, tomēr viņa idejas turpmākajos gados rada daudzus sekotājus un mākslīgas mīlestības piekritējus.

Visas šīs mākslīgās sievietes bija gatavotas vai nu no vecām lupatām, vai vēlāk no gumijas (no lateksa tās sāka izgatavot tikai XX gadsimta otrajā pusē), taču par piepūšamo sieviešu idejas autoru nereti tiek uzskatīts nacistiskās Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers.

Hitlers pat bija vizualizējis lelles dizainu - zilacaina, 1,76 metrus gara blondīne ar lielām lūpām un iespaidīgām krūtīm - un projekta realizēšanu 1941. gadā uzticēja dāņu doktoram Olenam Hannusenam, kuram bija jāizgatavo pasaulē pirmā piepūšamā sieviete, savukārt projekta virsuzraugs bija SS reihsfīrers Heinrihs Himlers.

Pēc Hitlera domām, vācu karavīriem piepūšamās sievietes bija nepieciešamas tāpēc, lai nevazātos pa bordeļiem un nesaķertu seksuāli transmisīvās slimības, bet - pats galvenais - lai, kopojoties ar citu tautību sievietēm, netiktu bojāta āriešu rases tīrība. Saskaņā ar projektu, kas tika klasificēts kā "pilnīgi slepens", karavīri šo lelli pārnēsātu armijas mugursomā un piepūstu tikai urdošas nepieciešamības gadījumā.

Tomēr Hitlera piepūšamo leļļu projekts tā arī netika realizēts, un tam par iemeslu bija divi faktori. Pirmkārt, rūpnīca, kurai bija jāražo piepūšamās sievietes, atradās Drēzdenē, bet šī pilsēta, kā zināms, 1945. gadā tika gandrīz pilnībā sabombardēta.

Un, otrkārt, pats plāns vairākas reizes tika atlikts, jo pret to iebilda Rūdolfs Hargenheimers - psihiatrs, kuram Hitlers bija uzticējis izstrādāt piepūšamās sievietes prototipu.

"Neviens īsts āriešu vīrietis īstas sievietes vietā neizvēlēsies piepūšamu lelli, ja vien mūsu tehniķi neieviesīs sekojošus kvalitātes standartus: sintētisku miesu, kas pēc taustes gandrīz pilnībā atbildīs dzīvam ķermenim; piepūšamajai sievieti jābūt pietiekami lokanai un mobilai; piepūšamās sievietes dzimumorgāniem jābūt ļoti reālistiskiem," teikts Hargenheimera raportā Hitleram.


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: