Jūlijs Krūmiņš rosina zagt tikai 5 līdz 10%
Publicēts 2. decembrī, 2010.
Kamēr Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes kopīgi veiktā pētījuma dati liecina, ka pusei Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju 2010. gads viņu personīgajā dzīvē ir bijis sliktāks nekā 2009. gads, pašmāju miljonārs Jūlijs Krūmiņš sarunā atzīst, ka ir starp tiem 50% cilvēku, kuriem šis gads bijis veiksmīgāks par iepriekšējo.

"Šis gads man bijis daudz veiksmīgāks par diviem iepriekšējiem. Biznesa lietas attīstās labi, ir normalizējusies arī mana personīgā dzīve," stāsta miljonārs, taču neieslīgst detaļās, vai pārvarēta krīze attiecībās ar sievu - uzņēmēju Jeļenu Krūmiņu.

 

Komentējot vispārējo spriedzi, kas valda sabiedrībā saistībā ar jaunās valdības lēmumiem celt nodokļus un uzlikt citus slogus, Krūmiņš bilst: "Es jau nevaru sašust, jo dzīvoju labi. Man un manai ģimenei visa pietiek, un tādēļ man ir jāraud klusi, lai neviens nedzird".

Miljonārs ir pārliecināts, ka situāciju valstī varētu uzlabot par politisko partiju lokomotīvēm dēvēto vīru pulcēšanās pie sarunu galda. "Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, ja gribētu, varētu sanākt kopā un vienoties: zogam, bet zogam 5 līdz 10%, nevis 70 vai pat 80%," rosina Krūmiņš un piebilst, ka viņš gan nav manījis, ka kāds no šiem politiķiem tiešām būtu gribējis attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā.

"Varētu sanākt kopā, izdomāt ko darīt, piemēram, teikt davaj, taisīsim celulozes rūpnīcu vai ko citu, dodam cilvēkiem darbu. Bet nē - to jau neviens negrib," savus uzskatus pauž Krūmiņš un atzīst, ka politiķiem, pirmkārt, pašiem būtu jāgrib kaut ko mainīt, bet pašreizējie pie varas esošie vīri nespēj pat apsēsties pie viena sarunu galda.

Uz jautājumu, vai viņš kādā no jaunajiem politiķiem saskata topošo līderi, Krūmiņš domīgi saka: "No jaunajiem jau nav nevienas izcilas personības - sēdējuši kādās iestādēs, bijušas viņiem līdz 1 500 latiem lielas aldziņas, viņi jau nav bijuši nopietnās padomēs, viņiem nav pieredzes, un tāpat toni nosaka un noteiks vecie sakārņi".

Krūmiņš tāpat atzīst, ka, neraugoties uz materiālo labklājību, viņš aizdomājas arī par citu cilvēku nākotnes bažām. "Man pieder pāris dzīvokļi Rīgas centrā, kur par apkures un elektrības rēķiniem jāmaksā vairāki simti latu mēnesī. Es jau to varu samaksāt, bet ko darīt pensionāram, kurš iztiek no pensijas?" retoriski vaicā Krūmiņš.


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: