Jaunais un talantīgais latviešu pianists Vestards Šimkus lielāko daļu laika pavada, ar koncertiem ceļojot pa dažādām pasaules valstīm – šoruden viņš jau divas reizes paspējis būt Ķīnā, bet tagad devies turnejā uz Norvēģiju.

Šimkus, kura sniegumu novembra beigās būs iespējams dzirdēt arī Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā, sarunā ar žurnālu Izklaide atzinis, ka vislielāko kultūršoku viņš piedzīvojis tieši Ķīnā. "Tur mani šokēja pilnīgi viss, sākot no nacionālās virtuves un beidzot ar iedzīvotāju skaitu un Šanhajas izmēriem, kas man vēl pēc tam rādījās sapņos," sajūtās dalījies Vestards.

 

Pianistu, kurš pats šovasar nokārtojis autovadītāja apliecību un iegādājies džipu, ar ko no mājvietas Tukuma rajona Vecmokās doties uz Rīgu, pārsteigusi arī satiksme Ķīnas pilsētās.

"Satiksme ielās ir tik blīva un haotiska, ka katru reizi, izkāpjot no taksometra, priecājos, ka esmu dzīvs. Uz luksoforiem tur neskatās, vienkārši mauc - intervāls starp mašīnām sešās joslās labi ja centimetrs. Dīvainā kārtā avārijas neredzēju. Acīmredzot šoferi, tāpat kā pianisti, ir virtuozi - jūt un veikli izstūrē visneiedomājamākās trajektorijas," stāstījis Vestards.

Zināmas problēmas latviešu pianistam sagādājusi arī ķīniešu virtuve - kādā mielastā viņš, domādams, ka ēd vistu, bija notiesājis aptuveni 30 varžu muguriņas, un pēc tam viņam kļuvis nelabi un visu atlikušo nedēļu nācies pavadīt, mokoties ar sāpošu vēderu.

Neraugoties uz sadzīviskajām nebūšanām, jauno pianistu sajūsminājusi Šanhajas publikas ieinteresētība viņa sniegumā un ovācijas, kas skanējušas pēc koncertiem, kā arī pilnās zāles, bet visvairāk komplimentus viņš saņēmis par savu izskatu.

"Ķīniešiem jebkurš stalts eiropietis ar apaļām acīm liekas dievišķīgi skaists. Tik daudz komplimentu par savu izskatu nekad nebiju dzirdējis, un man ausis svila visu laiku. Uz ielas, kafejnīcās sveši cilvēki mani sveicināja un teica: ak, cik tu esi skaists! Sākumā izlikos to nemanām un kautrīgi novērsos, taču izrādījās - tas ir nepieklājīgi, ka neatbildu," par piedzīvoto Ķīnā stāstījis 190 cm garais latviešu puisis.

Vēlāk viņš pie ķīniešu uzmanības apliecinājumiem pieradis un arī iemācījies uz tiem pienācīgi atbildēt. "Man patiešām bija patīkami, ka man pievērš uzmanību ar tik platu smaidu un sajūsmu," atzinis pianists.