Latviete savāc 600 kondomu lielu kolekciju
Publicēts 8. decembrī, 2010.
Medicīnas doktore, ginekoloģe Melānija Orleāna (attēlā) savu trīs kurpju kastēs ietilpstošo kondomu kolekciju sākusi veidot pirms 36 gadiem. Šobrīd tajā ir vairāk nekā 600 izsargāšanās līdzekļu, kas ir lielākā kolekcija Eiropā. 6. decembrī viņa savu kolekciju papildināja arī ar diviem īpašiem prezervatīviem ar Mango logotipu.

Kolekcijas pirmsākumi

Orleāna, kura laikā, kad citi no ārvalstīm mājās veda džinsu bikses, vienmēr atvedusi kādu īpašu kondomu, izsargāšanās līdzekļus sākusi kolekcionēt Padomju Savienības laikā, kad, pēc viņas pašas vārdiem, vēl īsti nebija ne seksa, ne prezervatīvu.

"Toreiz kondomi bija vulkanizētas gumijas izstrādājumi, kas nebija ne elektroniski pārbaudīti, ne apstrādāti ar lubrikantu, tie bija neglītos iepakojumos," sarunā ar portālu Mango atceras Orleāna, kura pirmoreiz skaisti iepakotu kondomu ieraudzījusi Gruzijā.

"Gruzija PSRS laikos bija viena no valstīm, kas ļoti sekoja Rietumu valstu piemēram. Tur es ieraudzīju viņu ražotos kondomus, kas bija no polietilēna - plānāki, un dažus es atvedu uz Latviju, lai salīdzinātu", atminas kolekcionāre.

Mango izdevās apskatīt ārstes īpašo kolekcijas daļu, kura glabājas vienā no viņas prakses vietām - Brīvības ielā. Izrādās, ka patlaban Latvijā pieprasītākie ir apmēram 5,2 centimetrus lieli diametrā un apmēram 18 centimetrus gari lateksa prezervatīvi.

Medicīnas doktore tāpat norāda, ka vārds "prezervatīvs" esot nepareizi lietots, jo īstenais izsargāšanās līdzekļu nosaukums ir "kondoms". "Par vārda kondoms izcelsmi ir vairākas versijas. Iespējams, šī lieta nodēvēta par godu vīrietim, kurš pirmais to lietojis un dzīvojis Kondomas ciematiņā Francijā. Tikpat iespējams, ka savu nosaukumu tas mantojis no Anglijas karaļa Čārlza II galma ārsta Kondoma vai Kontona," teic ārste un piebilst, ka ir arī citas versijas par vārda kondoms izcelsmi: "Iespējams, ka tas cēlies no latīņu condom, kas nozīmē trauks vai tvertne."

Vēl pēc kāda laika viena studente Paula Stradiņa Universitātē atnesa pasniedzējai Orleānai Ķīnā ražotu kondomu. "Tas bija tik skaists, ar tauriņiem uz iepakojuma. Katrs tauriņš lidoja pie sava zieda, dažādos virzienos un dažādās krāsās," priecājas Orleāna, kura gan pati padomju laikos nav varējusi izbraukt no valsts, tādēļ viņas kolekcijas čaklākie papildinātāji bijuši tieši studenti.

Ārste norāda, ka viņai nezināmu iemeslu dēļ Latvijā pārdošanā nav sievietēm paredzētu kondomu. "1996. gadā pati sev nopirku sievietes kondomu. Sieviete var mīlēties ar šādu kondomu, partnerim pat nezinot, ka izsargāšanās vispār tiek lietota," teic Orleāna un norāda, ka sievietēm domātajiem kondomiem būtu liels pieprasījums Latvijā, jo šajā valstī ļoti daudzi vīrieši nevēlas lietot vīriešiem paredzētu izsargāšanos, rūpes par to atstājot sievietes ziņā.

Orleānai citu valstu kondomu kolekciju īpašnieki pat piedāvājuši mainīties, taču, kad viņa jautājusi, cik liela ir viņu kolekcija, parasti atbilde bijusi - sešpadsmit gabali. "Manā kolekcijā ir ap 600 prezervatīvu. Protams, daži no tiem ir arī pazuduši, jo esmu kolekciju devusi pat teātriem, kad tie bija nepieciešami izrāžu noformēšanai, - iespējams, kādam darbiniekam tie tobrīd bija ļoti vajadzīgi," prezervatīvu pazušanu analizē ārste.

Mediķus kondomi neinteresē

Ginekoloģe ir sašutusi, cik cilvēki pavirši izturas pret kontracepcijas lietām - kondomi maz interesējot pat mediķus, kuriem būtu jābūt tiem, kas rūpējas par savu pacientu veselību un interesēm.

Pēc medicīnas doktores vārdiem, kondomus kā izsargāšanās līdzekli lieto apmēram 30% Latvijas iedzīvotāju. Uz jautājumu, ko dara pārējie, speciāliste atbild: "Pārtraukto dzimumaktu izmanto apmēram 15% iedzīvotāju, spirāli vai hormonālo kontracepciju - aptuveni 20 procenti, 5 - 6% izmanto dažādas barjermetodes, bet vēl 5 - 6% nelieto neko".

Orleāna norāda uz vēl kādu problēmu, par kuru cilvēki esot maz informēti - izrādās, Latvijā ir vairāk HIV inficēto un AIDS slimnieku, nekā ar C hepatītu sirgstošu cilvēku. Tāpat joprojām liels ir to cilvēku skaits, kuri sirgt ar dažādām seksuāli transmisīvām slimībām - piemēram, ar sifilisu, gonoreju, ureaplazmu.

"Nedomāju, ka Latvijā ir kāds vīrietis, kuram nav vai nav bijusi ureaplazma (seksuāli transmisīva slimība). Vīrietis dzer antibiotikas, bet varbūt viņš pret tām nemaz nav jutīgs. Tā viņš inficē vēl kādu, bet, ja vīrietim ir sānsoļi, tad viņš inficē vēl un vēl kādu. Statistika ir šausminoša," teic Orleāna.

Tāpat viņa norāda, ka pēdējā laikā arvien lielāks kļūst ar dažādiem herpes vīrusa veidiem slimo cilvēku skaits. Ārstei šajā sakarā ir sava teorija par hokejista Sergeja Žoltoka nāvi - viņa uzskata, ka Žoltoks, kurš nomira 2004. gada 3. novembrī Minskā, kad Baltkrievijas hokeja līgas ietvaros savā starpā tikās Žoltoka pārstāvētā HK Rīga 2000 un Minskas Dinamo, gāja bojā Epšteina-Barra vīrusa dēļ.

Kā zināms, Žoltoks piecas minūtes pirms spēles beigām devās uz ģērbtuvēm, jo viņam palika slikti, pa ceļam viņu piemeklēja infarkts, vietējie mediķi centās glābt viņa dzīvību, bet tas neizdevās un hokejists nomira.

"Šis vīruss varētu būt Žoltoka nāves izraisītājs. Es, protams, to neapgalvoju, taču manā praksē bija kāds kāds gadījums, kas liek man tā domāt. Izrādījās, ka slimība ļoti novājina sirdi. Mūsu gadījumā viss beidzās laimīgi, bet blakusparādības no injekcijas varēja parādīties vēlāk, piemēram, uz ielas, tad diez vai viss būtu beidzies labi. Cilvēki jau ļoti bieži nemaz nezina, ka ir inficēti ar kādu no herpes vīrusa paveidiem, jo nevērīgi izturas pret pārslimotajām slimībām," saka Orleāna.

Prostitūcija Latvijā - nehigiēniska, nekontrolēta un daļēji atļauta

Uz jautājumu, vai viņas klientu lokā ir arī prostitūtas, ārste atbild, ka, protams, esot. Parasti gan šīs sievietes cenšoties slēpt savu nodarbošanos, taču, kā saka pati ārste, mediķis uzreiz to jūt un viegli var izsecināt.

"Tas jau ir redzams - dažas ierodas ļoti uzkrītošā apģērbā, dažas sarunājas pa tālruni ar klientiem, aizbildinoties, ka zvana priekšnieks," atklāj ārste.

Šogad pavasarī notikušā konferencē, kur piedalījušies arī policijas pārstāvji, piesaukti "oficiāli statistikas dati" - Latvijā esot apmēram 400 prostitūtu. Orleānai šajā jautājumā ir savs viedoklis - viņasprāt, Latvijā ir ne mazāk kā 4000 prostitūtu. "Jā, 40 000 Latvijai droši vien būtu par daudz, bet noteikti ir vairāk par 4000 tūkstošiem. Prostitūcija vienmēr ir bijusi un būs. Arī Latvijā. Tomēr šeit cilvēki rosina sodīt arī vīriešus - prostitūtu klientus, bet tas, manuprāt, nav pareizi."

Orleāna uzskata, ka prostitūtām būtu jāpiešķir pašnodarbināto statuss, tad šī aroda darītājas maksātu valstij nodokļus, varētu saņemt pensiju vecumdienās un varētu saņemt arī medicīnisku palīdzību, kas esot aktuāla problēma prostitūtu vidū.

"Ja ārvalstīs, piemēram, Dānijā, kuras valdība zina valstī strādājošo prostitūtu skaitu, prostitūcija tiek kontrolēta, visas prostitūtas lieto kondomus, tad Latvijā nekas tāds nenotiek - šeit prostitūcija ir nehigiēniska. Ja klientam ir kondoms, tad prostitūta to lieto, ja nav - nelieto," drūmo ainu atklāj Orleāna.

Kāda ir Latvijas tipiskā prostitūta?

Sieviete, kura ir viena vai vairāku bērnu māte, nodarbojas ar prostitūciju labprātīgi. Pie viņas ierodas trīs līdz četri klienti dienā. Dažas dienas nedēļā sieviete var atļauties arī nestrādāt. Mēnesī ar prostitūtas arodu vidēji sieviete nopelna 600 līdz 800 latus.

"Esmu runājusi ar šādām sievietēm. Viņas saka, ja kāds piedāvātu darbu, kurā mūsdienās iespējams pelnīt tādu naudu, tad viņas mestu pie malas prostitūciju, tomēr tas nav iespējams," saka ginekoloģe un piebilst, ka neoficiāli viņai ir zināms, ka Latvijā ir arī ārsti, kuri apkalpo tikai un vienīgi prostitūtas.

Orleāna norāda, ka prostitūtu klienti nav vien cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ neveicas privātajā dzīvē. "Pie prostitūtām nāk arī normāli, parasti cilvēki, kuri mājās neatrod to, ko var dabūt pie pērkamas sievietes".

Tāpat ārste stāsta, ka zina - 20% Eiropas prostitūtu esot vīrieši. "Esmu dzirdējusi stāstu, ka Krievijas estrādes mākslinieks Filips Kirkorovs Latvijā reiz ļoti vardarbīgi izrīkojies pret kādu puisi, par kura pakalpojumiem maksājis".

Kā nepazaudēt veselību bīstamo sērgu ielenkumā?

Arī ekonomiski sarežģītajos apstākļos Orleāna iesaka visām Latvijas sievietēm rūpēties par savu veselību un rast iespēju vismaz vienu reizi gadā apmeklēt ginekologu, un veikt pamatīgu izmeklēšanu, izrunāties ar ginekologu kā ar draugu.

"Tas ir ļoti svarīgi, lai ginekologs ir arī draugs, cilvēks, kuram var izstāstīt savas problēmas. Tāpat sievietēm vajadzētu rosināt arī savus partnerus vismaz vienu reizi gadā apmeklēt urologu".

Savukārt vīriešiem ginekoloģe iesaka veikt mazāk sānsoļu, bet gadījumā, ja tie tomēr gadās - izsargāties un neapdraudēt ģimeni.

"Jebkura sieviete vai vīrietis, kuru kabatā ir kondoms, nav kreiso soļu cienītāji, bet ir cilvēki, kuri rūpējas par savu veselību," atzina medicīnas doktore Melānija Orleāna.

Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: