Par "popmūzikas karali" dēvētais amerikāņu dziedātājs Maikls Džeksons (attēlā) savu unikālo balss diapazonu ieguvis, pateicoties ķīmiskajai kastrācijai, kas bērnībā viņam veikta, lai ārstētu hronisko ādas slimību jeb pinnes (acne vulgaris) – tā savā grāmatā Maikla Džeksona balss noslēpums raksta franču ārsts Alēns Branšero.

"Kad viņš nomira, es sapratu, ka tas bijis neparasts fenomens. Es sev teicu: bet tā taču ir kastrāta balss!" par iedvesmu rakstīt grāmatu aģentūrai France Presse stāstījis Marseļas klīnikas asinsvadu ķirurģijas profesors Branšero.

Konsultējoties ar saviem kolēģiem, tostarp arī endokrinologiem, profesors nonācis pie secinājuma, ka te pie vainas ir preparāts ciproterons (Cyproterone) - sintētisks vīrišķo hormonu inhibitors, ko izmanto ķīmiskajai kastrācijai.

"Divpadsmit gadu vecumā Džeksons cieta no pinnēm. Mēs visi to zinām, un arī viņš pats ir stāstījis, ka viņam tā bija traģēdija. Tā kā, es domāju, varēja atrasties cilvēki, kuri viņiem piedāvājuši šo brīnumlīdzekli," stāsta Branšero.

Ārsts savā pētījumā par attiecīgo tēmu esot izlasījis vismaz 20 grāmatas, kā arī konsultējies ar speciālistiem dermatoloģijā, balss fizioloģijā, uroloģijā un plastiskajā ķirurģijā, turklāt - kas būtiski - intervējis daudzus bijušos kora zēnus.

Pēc ārsta vārdiem, preparāta ciproterona ietekmē uz ķermeņa pārstāj augt apmatojums, bloķē dzimumnobriešanu, neļauj attīstīties balsenei, savukārt kaulu augšanu ietekmē tādā veidā, ka cilvēks paliek kalsns, tomēr ar plašu krūšu kurvi. Pēc operācijas pacientam uz visu mūžu paliek bērna balsene.

Ārsts tāpat uzsver faktu, ka pusaudžu vecumā zēniem notiek balss lūzums un tajā laikā manipulēt ar balsi praktiski nav iespējams, tomēr Džeksons bērnībā un jaunībā ne uz brīdi nebija pārtraucis dziedāt, kā var viegli secināt pēc reģistrētajiem koncertiem.

"Manas teorijas svarīga sastāvdaļa ir arī šīs balss unikālās īpašības, kas aptver trīs oktāvas. Es nezinu nevienu pieaugušu vīrieti ar šādu balss diapazonu," raksta profesors, kura grāmata Maikla Džeksona balss noslēpums nāks klajā 9. martā.

Branšero gan atzinis, ka grāmatas rakstīšanas laikā nav sazinājies ar Džeksona ģimeni vai draugiem. "Lai gan šī teorija ir pārliecinoša, mums nekad nebūs neapgāžamu pierādījumu, ja vien kāds no viņa tuviniekiem to neapstiprinās," stāstījis profesors.